Valsts prezidents Egils Levits uzskata, ka Latvijā ir vairākas jomas, kuras netiek pienācīgi apkalpotas no valsts amatpersonu puses, un viņš redz vismaz četras tādas jomas, kurās līdzās ministram par attiecīgās jomas koordinēšanu arī starpnozaru līmenī būtu jāatbild citai politiskajai figūrai. . Diskusijā „Kas notiek Latvijā?”vārdi nespēj atspoguļot situācijas vērienu. Prezidents minēja, ka būtu nepieciešami īpaši ministri digitalizācijas, demogrāfijas, zinātnes un augstākās izglītības, kā arī informācijas telpas jomās.
Vai tiešām tas ir tik pārsteidzoši, ka Latvijas parlaments labi funkcionē parlamentārajās demokrātijās visā pasaulē? Galu galā par Latvijas pilsoņiem runā par bēdīgi slavenu nespēju efektīvi darboties demokrātiskā valstī. Mums bija arī kolēģi ministri pirmajā valdībā 1918. gadā, Latvijas neatkarības sākuma gados. Tā ir vēsture, bet parlamentārisms darbojas tā.
Mēs to tikai samazinām, tas ir iespējams!” sacīja Valsts prezidents Egils Levics. Uz iebildumu, ka dažas partijas, piemēram, Jaunā Vienotība (JV) līderis Krišjānis Kariņš, ir skeptisks par ministra biedra institūcijas plašāku ieviešanu, prezidents atbildēja, ka tas, protams, ir partiju ziņā un viņš to nevar uzspiest, taču viņš šādu priekšlikumu uzskata par lietderīgu, un tas nav. katras ministrijas jautājums, turklāt tas nav princips, ka ministram un ministra vietniekam ir jāpārstāv divas dažādas partijas.e pieturējās. Viņi abi var pārstāvēt vienu spēcīgu politisko spēku. Hierarhija var darboties tā, ka viena amatpersona ir atbildīga par politikas izstrādi un ieviešanu, un tās nodaļa ir tai pakļauta. Viņš šajā politikā ir atbildīgs par visu jomu. Piemēram, par piemēru ņemsim digitālo laikmetu.
Šobrīd katra ministrija strādā pati, izstrādā savas datu bāzes. Šo funkciju var pārņemt par to atbildīgs ministra loceklis. Digitalizācija ir joma, kas, pēc Levita domām, varētu būt pirmā šāda joma, kurā nepieciešams īpašs ministrs, un tā tas ir arī citās Eiropas valstīs. Latvijas demogrāfiskajai krīzei ir vajadzīgs līderis gan ar politisko atbildību, gan zināšanām ģimenē un demogrāfijas, kā arī izglītības un zinātnes jomā. Tā ir nozare, kas Latvijā atpaliek, un mūsu informatīvās telpas ļoti pietrūkst, lai pasargātu sevi no viltus ziņām. četrpadsmit. Jaunā Vienotības deputāte Inese Lībiņa-Egnere jautāja “Kas notiek Latvijā?” šonedēļ.
Mēs atzīstam, ka ministra biedri ir tikai politiska cena par vienošanos, un tāpēc es saku – mēs esam gatavi maksāt šo cenu, lai būtu vienošanās, lai būtu funkcionējoša valdība. Viņasprāt, lai šis institūts sekmīgi pildītu savus valsts pārvaldes pienākumus, tam ir jābūt gan funkcijām, gan vērtējumam, ir jāveic grozījumi likumā. Tas būtu nopietns likumdošanas darbs pirms valdības apstiprināšanas, taču šī ministrijas struktūra varētu strādāt labi.
No vienas puses, koalīcijas “Jaunās Vienotības” premjers Krišjānis Kariņš trešdien LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja, ka topošās koalīcijas partneriem ir vēlme atrast amatus valdībā kādai frakcijai vai partijai. biedri. Aizsardzības viceministrs, viņaprāt, bija nepieciešams Apvienotais saraksts, lai varētu vienoties par atbildības jomām. Man liekas apšaubāmi, ka ir nepieciešami citi viceministru amati, sacīja Kariņš. Sākotnējā ideja bija, ka tās būs politiskas pozīcijas, kas izceltu īpaši svarīgas jomas, piemēram, zinātni un digitalizāciju.
